Pakalpojumi

Fizioterapeits ir ārstniecības persona, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm (t.sk., darbu) un saistību ar pašsajūtu (piem., sāpēm). Pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas un izvērtēšanas, kopīgi ar pacientu (vajadzības gadījumā arī iesaistot piederīgos, piemēram, bērniem), tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi un izvēlētas atbilstošas, pacientam pieņemamas, terapijas metodes.

Lai izvērtētu pacienta fizisko funkcionālo stāvokli, fizioterapeits savā darbā izmanto dažādas novērtēšanas metodes, kā, piemēram:

• stājas un gaitas analīze;
• kustību apjoma un kvalitātes mērījumi un analīze;
• muskuļu funkciju (spēka, garuma, izturības) novērtējums;
• līdzsvara un koordinācijas testi;
• motorās kontroles analīze;
• ķermeņa izjūtas un apzināšanās novērtējums;
• muskuļu un saišu saspringuma novērtējums;
• sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi;
• elpošanas funkciju novērtējums un analīze, kā arī dažādi speciālie testi.

Kā galvenās fizioterapeitiskās ārstēšanas metodes var minēt:

• terapeitiskie vingrinājumi – gan aktīvi, gan pasīvi vingrinājumi ar mērķi uzlabot, piemēram, muskuļu funkciju, elpošanas funkciju, ķermeņa izjūtas veicināšanai;
• līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionēšana;
• mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizācija;
• speciālas terapijas: Bobata terapijas, PNF, u.c., palīgierīču lietošanas apmācība un treniņš u.c.;
• slinga terapija.

Fizioterapeits var palīdzēt:

• pie dažādām kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanām: piemēram, locītavu artrozes, reimatoidais poliartrīts, dažāds mugurkaulāja saslimšanas u.c.;
• atveseļošanās posmā pēc dažādām traumām;
• pie nervu sistēmas saslimšanām un traumām: piemēram, smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) sekas, bērnu cerebrālā trieka, muguras un galvas smadzeņu traumatisku bojājumu sekas, polineiropātijas u.c.;
• pie sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām: piemēram, atveseļošanās periodā pēc miokarda infarkta un pēc dažādām sirds operācijām;
• pie elpošanas sistēmas saslimšanām: piemēram, bronhiālā astma, hronisks bronhīts u.c.;
• un daudzos citos  gadījumos (veselības veicināšana, stiprināšana; grūtnieču un jauno māmiņu veselības veicināšana).

Veiksmīgas fizioterapijas priekšnosacījums ir aktīva pacienta iesaistīšanās ārstēšanas procesā.

Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt/atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.

Cilvēki ikdienā veic dažādas darbības: ēd, mazgājas, meklē informāciju internetā, dodas ciemos, izklaidējas dejo u. c. Daudzas no tām cilvēki veic automātiski, nedomājot, kādi apstākļi tās nodrošina. Taču var pienākt brīdis, kad slimības vai traumas dēļ kādu no ierastajām nodarbēm (vai varbūt pat visas) cilvēks nespēj veikt.

Ergoterapeits savā darbā izmanto nodarbes, kuras ir nozīmīgas un svarīgas pacientam – to mērķis ir kavēt slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos un veicināt indivīda neatkarību ikdienas darbībās. Ergoterapeits palīdz cilvēkam adaptēties jauniem apstākļiem, mazinot vai novēršot vides šķēršļus. Ergoterapeiti apmāca pacientus lietot tehniskos palīglīdzekļus ikdienas aktivitātēs un pielāgo tos.
Pie ergoterapeita var vērsties personas:

• ar kustību traucējumiem;
• pēc pārciesta insulta;
• ar galvas traumām;
• lūzumiem;
• perifēro nervu bojājumiem;
• politraumām;
• reimatoloģiskām saslimšanām;
• apdegumiem;
• par vides pieejamību, ergonomikas principu pielietošanu darba vidē vai mājas ikdienas dzīves nodarbju veikšanas laikā.

Kā arī, ergoterapeits var palīdzēt uzlabot rokas funkciju ierobežojumu gadījumos. Rokas terapija tiek pielietota pie dažādām rokas saslimšanām (iedzimtām, iegūtām) vai pēc traumām.

Audiologopēds ir sertificēta ārstniecības persona, kas veic komunikācijas spēju, runas un valodas, fonācijas un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju un rehabilitāciju jebkura vecuma cilvēkiem.

Audiologopēds strādā ar dažāda vecuma bērniem un pieaugušajiem. Visbiežāk audiologopēda konsultācija bērnam nepieciešama, ja novēro kādu no turpmāk minētajām pazīmēm:

• valodas attīstības aizturi;
• skaņu izrunas traucējumi (jaukšana, aizstāšana, neprecīza skaņu izruna jeb kropļošana);
• fonematisko procesu traucējumi (skaņu saklausīšana, atšķiršana, manipulēšana);
• valodas izpratnes traucējumi;
• lasīšanas un rakstīšanas traucējumi;
• balss traucējumi;
• runas tempa un ritma traucējumi, stostīšanās;
• košļāšanas un rīšanas grūtības;
• komunikācijas traucējumi;
• dzirdes traucējumi;
• artikulācijā iesaistīto struktūru vājums un fizioloģiski nepareiza elpošana (elpošana caur muti) u.c.

Taču pie speciālista ieteicams vērsties arī tad, ja māc šaubas par bērna attīstību, runas un valodas spējām atbilstoši vecumam.

Pieaugušie pie audiologopēda, visbiežāk, nonāk pēc pārciestiem galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem (insults), galvas traumām, Parkinsona slimības u.c.

Audiologopēda konsultācija pieaugušajiem nepieciešama, ja novēro:

• komunikācijas, runas un valodas traucējumus;
• rīšanas traucējumus;
• artikulācijā iesaistīto struktūru funkcionāliem ierobežojumiem (mēles, lūpu kustību ierobežojums);
• galvas un kakla nervu parēzes un paralīzes;
• balss traucējumus u.c.

Pirmās vizītes laikā audiologopēds ievāc anamnēzi par pacientu, veic novērtēšanu. Pēc iegūtajiem datiem tiek izstrādāta nepieciešamā terapija, noteikti terapijas mērķi un uzdevumi. Turpmākā terapija katram pacientam ir individuāla un atkarīga no konkrētā traucējuma. Terapijā ietilpst ne tikai pacienta apmācīšana un nepieciešamo vingrinājumu veikšana, bet arī piederīgo apmācīšana un rekomendāciju sniegšana darbam mājās.

Masāža ir laika gaitā pārbaudīta vērtība, kas izturējusi daudzu gadsimtu pārbaudes, spējusi attīstīties un pilnveidoties. Masāža vistiešākajā veidā iedarbojas uz ādu un zemādas audiem. Mūsdienās masāža tiek plaši pielietota pie dažādām diagnostiskām saslimšanām, jo tai ir pozitīva ietekme uz cilvēka veselību. Masāža uz cilvēka organismu iedarbojas atkarībā no diagnosticētās saslimšanas, ar tās palīdzību muskuļi tiek atslābināti vai tonizēti.  Kā arī, masāža:

• uzlabo vielmaiņas procesus;
• paātrina asins cirkulāciju un limfātisko atteci;
• atslābina centrālo nervu sistēmu;
• sabalansē simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu.

Masāžas laikā pacienti tiek atbrīvoti no saspringuma un miofasciālajām sāpēm.

Uztura speciālists sniedz konsultācijas, ar kuru palīdzību varēsiet kļūt par savu labāko, veselīgāko versiju. Sadarbojoties ar uztura speciālistu, spēsiet izprast sabalansēta uztura un vispārēji veselīga dzīvesveida ietekmi uz savu veselību. Konsultācijas laikā tiks kliedēti mīti un aizspriedumi par ēšanas paradumiem un neveselīgiem pārtikas produktiem.

Konsultācijas laikā uztura speciālists:

• precizēs informāciju par pacienta veselības stāvokli, slimības vēsturi, ēdināšanas paradumiem, fiziskās aktivitātes līmeni un dzīves veidu;
• noteiks ķermeņa antropometriskos rādītājus (svaru, garumu, ĶMI);
• pārrunās ar pacientu ikdienas ēdienkarti, lai izprastu, kādi uztura paradumi neatbilst veselīgas ēšanas pamatprincipiem;
• palīdzēs apgūt veidus, kā uzlabot ikdienas uztura atbilstoši Jūsu ikdienas ritmam;
• izskaidros veselīga uztura pamatprincipus, veselīga ēdiena gatavošanas paņēmienus, svara kontroles metodes;
• atradīs individuālu risinājumu katra pacienta mērķiem un vēlmēm;
• atbildēs uz jautājumiem par veselīgu uzturu un veselīgu produktu izvēli veikalā.

Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnē. Darbību reglamentē psihologu likums. Psihologs pārvalda zināšanas par cilvēka uzvedības modeļiem, domāšanas veidu, attiecībām ar citiem cilvēkiem. Psihologs klientiem sniedz konsultācijas un palīdz izprast grūtības, to rašanās iemeslus un mehānismus, meklēt jaunus risinājuma veidus, apzināties savas stipras puses un resursus, saprast savas dzīves mērķus un vēlmes. Psihologs un klients parasti strādā kopā – uzstāda terapijas mērķus, meklē risinājumus; var palīdzēt cilvēkam justies labāk, būt stiprākam, un izdarīt labākas izvēles. 

Strādājot ar klientiem psihologs: 

• uzklausa un cenšas uztver klienta teikto no viņa skatpunkta, nenosodot;
• gatavs sarunai par klienta nodomiem, centieniem, iecerēm;
• cenšas izprast klienta domas, emocijas un vēlmes, arī tās, kurus klientam ne vienmēr izdodas pateikt;
• sniedz emocionālu atbalstu;
• palīdz klientam atrast sevī resursus;
• palīdz risināt un pieņemt sarežģītus lēmumus; 
• konsultē klienta valodā; 
• sniedz nepieciešamo informāciju. 

Strādājot ar klientiem, psihologs respektē savu klientu privātumu un stingri ievēro konfidencialitātes principus.

Vizuāli plastiskā mākslas terapija (VPMT) ir mākslas terapijas veids, kurā izmanto mākslu un radošo procesu terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labsajūtu.

Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības attēlot – uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotāku mākslinieciskās izpausmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantotas sarunas, bet var notikt arī sarunas „bez vārdiem”.

Mākslas terapijā svarīgs ir gan radošais process, gan darba rezultāts, pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa. Tas gan vairāk saistīts ar katra vēlmēm un iespējām.

Mūzikas terapija ir veselības aprūpes joma, kurā mūziku, tās izteiksmes līdzekļus un radošo procesu izmanto terapeitiskiem nolūkiem. Tās laikā tiek risinātas un pārvarētas cilvēka garīgās, emocionālās, sociālās un fiziskās veselības grūtības. Mūzika spēj aktivizēt emocionālos un atmiņu centrus.

Mūzikas terapija tiek pielietota visa vecuma cilvēkiem un tā notiek individuāli vai grupā. Mūzikas terapija ir ieteicama pacientiem ar neiroloģiskām (insults), psihiatriskām, onkoloģiskām, psihosomatiskām saslimšanām, fiziskām traumām, dzirdes traucējiem, t.sk., pēc Cochlear implantācijas (dzirdes implants). Mūzikas terapija ir noderīga arī praktiski veseliem cilvēkiem, kuri cieš no izdegšanas sindroma, trauksmes vai citām psihoemocionālajām grūtībām, kā arī tā  palīdz gūt jaunas pieredzes, uzlabo dzīves kvalitāti, rosina būt spontānam un radošam.

Mūzikas terapiju iedala:

1. Aktīvā (radošā) mūzikas terapija – šī procesa laikā tiek izmantoti vienkārši mūzikas instrumenti, dziedāšana, vokalizēšana kopā ar terapeitu.
2. Receptīvā mūzikas terapija – šajā procesā ir ne tikai mūzikas klausīšanās relaksācijas nolūkos, bet arī, lai rosinātu iztēli, risinātu grūtības.

Lai piedalītos terapijas procesā nav nepieciešama muzikālā izglītība, nav jāprot spēlēt mūzikas instrumentus, un nav jāpārzina nošu raksts.

Deju un kustību terapija ir veselības aprūpes virziens, kas savā darbā izmanto mākslu – deju un kustību –, lai uzlabotu fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana u.c.) un sociālo veselību.

Deju un kustību terapijas pamatnostādne – ķermenis un psihe ir savstarpēji mijiedarbīga sistēma, kas nozīmē, ka izmaiņas ķermenī un kustībās rada izmaiņas emocionālajā stāvoklī.

Deju un kustības terapijas procesā, atšķirībā no dejošanas un fizioterapijas, nozīme ir radošai sadarbībai ar terapeitu, kā arī  pārdomām par šo procesu. Lai piedalītos deju un kustību terapijā, iepriekšēja pieredze dejā nav vajadzīga.

Deju un kustību terapija Jums palīdzēs:

• izprast un pieņemt savu emocionālo un fizisko stāvokli;
• mazināt nomāktību, sasprindzinājumu un nemieru, stabilizēt simpātisko nervu sistēmu;
• paaugstināt pašvērtību, veicināt pozitīvu priekšstatu par savu ķermeni;
• gūt prieku;
• attīstīt un pilnveidot dažādas kustību kvalitātes – koordināciju, līdzsvaru utt.;
• atjaunot dzīvessparu un vitalitāti, nonākt kontaktā ar iekšējiem resursiem un radošo potenciālu;
• attīstīt sociālās prasmes, pilnveidot komunikācijas iemaņas un attīstīt uzticēšanos attiecībās.

Fizikālā terapija ir medicīnas nozare, kurā izmanto dažādus mākslīgi iegūtus, bet apkārtējā vidē sastopamus, fizikālos faktorus, kā, piemēram, magnētisko lauku, ultravioleto starojumu u.c. Tie tiek uzskatīti par fizioloģiskiem ārstniecības līdzekļiem, kam ir labvēlīga ietekme uz atveseļošanās procesu.

Fizikālā terapija kopā ar citām medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijām ir īpaši efektīva šādos gadījumos:

• subakūtu un hronisku iekaisuma procesu gadījumos (audos un orgānos);
• traumatisku bojājumu seku gadījumā;
• pie locītavu un mugurkaula deģeneratīvām saslimšanām;
• pie dažādu orgānu un sistēmu funkcionāliem traucējumiem;
• pie perifērās un centrālās nervu sistēmas saslimšanām, infekciju, traumu un profesionālu saslimšanu gadījumā;
• Perifēro asinsvadu obliterējošu saslimšanu gadījumā.

Ar fizikālās terapijas palīdzību pacientiem ir iespējams:

1. mazināt sarežģījumu iespējas, nepatīkamu simptomu izpausmes (piemēram, sāpes);
2. paātrināt atveseļošanās laiku;
3. samazināt zāļu devas;
4. veicināt organismā esošo vielu pievadi (barības vielas, skābeklis) un aizvadi (šlakvielas, ogļskābā gāze) traumētajiem audiem vai orgāniem.

Rehabilitācijas centrā “Tērvete” pieejami šādi fizikālās terapijas pakalpojumi:

• magnētiskā lauka terapija;
• fonoforēze ar medikamentu;
• sinusoidāli modulētas strāvas (SMS) terapija;
• mikroviļņu terapija;
• elektroforēze ar medikamentu;
• gaismas terapija (ultravioleto staru terapija, bioptrona lampa);
• darsonvalizācija;
• lāzera terapija;
• parafīna-ozokerīta aplikācijas;
• dūņu aplikācijas;
• aerosolu terapija (inhalācijas, sāls istaba);
• ūdens dziedniecība (pērļu vanna, Baldoes dūņu vanna, lokālās vannas, Šarko duša, zemūdens masāža, cirkulārā duša).